Žanrs – Animation | Sci-Fi
Režisors – René Laloux
Izdošanas laiks – 1973
Ilgums – 72 min
IMDB reitings – 7.6/10
Galvenajās lomās (Balsis) – Jennifer Drake, Eric Baugin, Jean Topart, Jean Valmont u.c.
Mans vērtējums – 10/10
Filmas pamatā ir fantastisks stāsts par citplanētiešu, humanoīdu rases (Drāgi) attiecībām ar, gan intelektuālā, gan fiziskā, ziņā vājākajiem cilvēkiem (Omi), kas, pēc Drāgu zināšanu un intelektuālo noslēpumu piesavināšanās, nolemj bēgt no savu apspiedēju planētas un izbeigt mūžīgo kalpību Drāgu mājdzīvnieku lomā.
Lai jūs lieki nemulsinātu, centīšos nedaudz sīkāk aprakstīt šīs animācijas filmas sižetu un radīt jums pēc iespējas pareizāku priekšstatu par to. Tātad intelektuālā, kā arī fiziskā ziņā augsti attīstītie Drāgi mierīgi mājo uz savas planētas un gluži, kā mēs par mājdzīvniekiem padaram zemākas būtnes dzīves hierarhijā – suņus, kaķus, putnus, kāmjus utt. Drāgi, kā laika kavēkli un rotaļlietu izmanto cilvēkus, kas filmā gan saucas par Omiem. Cilvēks sava mazā auguma (Drāgi ir milzīgi) un vājā intelekta dēļ ir bezspēcīgs pret Drāgu iegribām, līdz, jau no bērnības paverdzinātais Oms – Terrs, aizbēg no sava „krātiņa”, līdzi nolaupot Drāgu „mācīšanās ierīci” (tādas Drāgi izmantoja, lai jaunajiem savas rases pārstāvjiem iedzītu galvā visas zināšanas par tehniku, bioloģiju, ģeogrāfiju utt.). Ierīce nonākusi savvaļas cilvēku rokās, paver tiem neierobežotas intelektuālās iespējas, kā rezultātā Omi saceļas pret Drāgiem, nogalinot vienu no viņiem (slepkavības aina atgādināja Gulivera piedzīvojumos pieredzēto) un, pateicoties iegūtajām zināšanām uzbūvē kosmosa kuģus, ar kuriem, tad arī aizlaižas prom no tirānu planētas. Protams ar to arī viss nebeidzas, jo Omi nokļūst uz planētas (starp citu, planētu sauc Ygam) pavadoņa un atklāj kādu Drāgu noslēpumu, ar kuru manipulējot, iespējams iznīcināt visu viņu rasi. (Par šo noslēpumu uzzināsiet noskatoties šo filmu).
Pirmais, kas man iešāvās prātā pēc šīs filmas noskatīšanās, bija apokaliptiska šausmu aina, kad milzīga kāmju armija, pēc aritmētikas, kvantu fizikas un gramatikas grāmatu nozagšanas un izlasīšanas saceļas pret mums – cilvēkiem, bet tiklīdz mēs ar sagatavotām indes šautriņām un zvetējamajiem atribūtiem dodamies tos pārmācīt, tie aizšaujas mums gar degunu kosmosā, ar pašizgatavotām raķetēm.
Bet, ja runā nopietni, Drāgi nemaz tik ļauni nebija un, kā jau minēju, tie līdzīgi kā mēs, tikai izmantoja zemākas būtnes par sava laika kavēkli un rotaļlietu, kas nav nekas nosodāms un ir tikai normāli sabiedrībā, kurā valda hierarhija.
Runājot par filmu kopumā, tā atstāja vairāk nekā paliekošu iespaidu un nākas piekrist tiem daudzajiem viedokļiem, ka kaut ko tādu var uzburt tikai cilvēks, kas ir draugos ar haluciogēnām sēnēm vai vismaz zaļo draugu – absintu. Psihodēliskā gaisotne visas filmas garumā nodrošināja vajadzīgo atmosfēru un lieliski iedrošināja šo filmu saglabāt kādā atmiņas kambarītī, lai kādreiz, draugu pulkā varētu noskatīties vēlreiz un noslēgumā pafilosofēt par Drāgu, kā paša cilvēka interpretāciju un subjekta intelekta pieaugšanas koeficienta attiecību uz šī paša subjekta darbību un attieksmi pret apkārtējiem hierarhijas locekļiem.
Tiem, kas ir paspējuši jau noskatīties jauno Kamerona grāvēju „Avatar” noteikti sazīmēs līdzību starp abu filmu ārpuszemes pārstāvjiem. Pats, šo, tik daudzu apbrīnoto un slavēto filmu „Avatar” gan neesmu redzējis, bet zilie cilvēciņi bija manīti uz plakātiem un dažādos attēlos, tāpēc par dziļāku saikni spriest neņemos.
Vēl varu piebilst, ka šī lieliskā franču režisora René Laloux animācijas filma balstīta uz franču rakstnieka Stefan Wul noveles Oms en Série un ieguvusi žūrijas balvu Kannu kinofestivālā 1973. gadā.
Rezumējot – lielisks gabals psihodēliskam un sirreālistiskam vakaram, ko pavadīt gaumīgi un perifēri domājošu cilvēku sabiedrībā. Piemetot klāt vēl kādu Alejandro Jodorowsky gabalu, varētu sanākt super sirreāls vakars ar paliekošām psiholoģiskām sekām.
Režisors – René Laloux
Izdošanas laiks – 1973
Ilgums – 72 min
IMDB reitings – 7.6/10
Galvenajās lomās (Balsis) – Jennifer Drake, Eric Baugin, Jean Topart, Jean Valmont u.c.
Mans vērtējums – 10/10
Filmas pamatā ir fantastisks stāsts par citplanētiešu, humanoīdu rases (Drāgi) attiecībām ar, gan intelektuālā, gan fiziskā, ziņā vājākajiem cilvēkiem (Omi), kas, pēc Drāgu zināšanu un intelektuālo noslēpumu piesavināšanās, nolemj bēgt no savu apspiedēju planētas un izbeigt mūžīgo kalpību Drāgu mājdzīvnieku lomā.
Lai jūs lieki nemulsinātu, centīšos nedaudz sīkāk aprakstīt šīs animācijas filmas sižetu un radīt jums pēc iespējas pareizāku priekšstatu par to. Tātad intelektuālā, kā arī fiziskā ziņā augsti attīstītie Drāgi mierīgi mājo uz savas planētas un gluži, kā mēs par mājdzīvniekiem padaram zemākas būtnes dzīves hierarhijā – suņus, kaķus, putnus, kāmjus utt. Drāgi, kā laika kavēkli un rotaļlietu izmanto cilvēkus, kas filmā gan saucas par Omiem. Cilvēks sava mazā auguma (Drāgi ir milzīgi) un vājā intelekta dēļ ir bezspēcīgs pret Drāgu iegribām, līdz, jau no bērnības paverdzinātais Oms – Terrs, aizbēg no sava „krātiņa”, līdzi nolaupot Drāgu „mācīšanās ierīci” (tādas Drāgi izmantoja, lai jaunajiem savas rases pārstāvjiem iedzītu galvā visas zināšanas par tehniku, bioloģiju, ģeogrāfiju utt.). Ierīce nonākusi savvaļas cilvēku rokās, paver tiem neierobežotas intelektuālās iespējas, kā rezultātā Omi saceļas pret Drāgiem, nogalinot vienu no viņiem (slepkavības aina atgādināja Gulivera piedzīvojumos pieredzēto) un, pateicoties iegūtajām zināšanām uzbūvē kosmosa kuģus, ar kuriem, tad arī aizlaižas prom no tirānu planētas. Protams ar to arī viss nebeidzas, jo Omi nokļūst uz planētas (starp citu, planētu sauc Ygam) pavadoņa un atklāj kādu Drāgu noslēpumu, ar kuru manipulējot, iespējams iznīcināt visu viņu rasi. (Par šo noslēpumu uzzināsiet noskatoties šo filmu).
Pirmais, kas man iešāvās prātā pēc šīs filmas noskatīšanās, bija apokaliptiska šausmu aina, kad milzīga kāmju armija, pēc aritmētikas, kvantu fizikas un gramatikas grāmatu nozagšanas un izlasīšanas saceļas pret mums – cilvēkiem, bet tiklīdz mēs ar sagatavotām indes šautriņām un zvetējamajiem atribūtiem dodamies tos pārmācīt, tie aizšaujas mums gar degunu kosmosā, ar pašizgatavotām raķetēm.
Bet, ja runā nopietni, Drāgi nemaz tik ļauni nebija un, kā jau minēju, tie līdzīgi kā mēs, tikai izmantoja zemākas būtnes par sava laika kavēkli un rotaļlietu, kas nav nekas nosodāms un ir tikai normāli sabiedrībā, kurā valda hierarhija.
Runājot par filmu kopumā, tā atstāja vairāk nekā paliekošu iespaidu un nākas piekrist tiem daudzajiem viedokļiem, ka kaut ko tādu var uzburt tikai cilvēks, kas ir draugos ar haluciogēnām sēnēm vai vismaz zaļo draugu – absintu. Psihodēliskā gaisotne visas filmas garumā nodrošināja vajadzīgo atmosfēru un lieliski iedrošināja šo filmu saglabāt kādā atmiņas kambarītī, lai kādreiz, draugu pulkā varētu noskatīties vēlreiz un noslēgumā pafilosofēt par Drāgu, kā paša cilvēka interpretāciju un subjekta intelekta pieaugšanas koeficienta attiecību uz šī paša subjekta darbību un attieksmi pret apkārtējiem hierarhijas locekļiem.
Tiem, kas ir paspējuši jau noskatīties jauno Kamerona grāvēju „Avatar” noteikti sazīmēs līdzību starp abu filmu ārpuszemes pārstāvjiem. Pats, šo, tik daudzu apbrīnoto un slavēto filmu „Avatar” gan neesmu redzējis, bet zilie cilvēciņi bija manīti uz plakātiem un dažādos attēlos, tāpēc par dziļāku saikni spriest neņemos.
Vēl varu piebilst, ka šī lieliskā franču režisora René Laloux animācijas filma balstīta uz franču rakstnieka Stefan Wul noveles Oms en Série un ieguvusi žūrijas balvu Kannu kinofestivālā 1973. gadā.
Rezumējot – lielisks gabals psihodēliskam un sirreālistiskam vakaram, ko pavadīt gaumīgi un perifēri domājošu cilvēku sabiedrībā. Piemetot klāt vēl kādu Alejandro Jodorowsky gabalu, varētu sanākt super sirreāls vakars ar paliekošām psiholoģiskām sekām.